Seko EsiBrīvs! Draugiem.lv Seko EsiBrīvs! Facebook
IeskatiesKontaktiPajautāMūsu draugi

Līdzatkarīgā raksturojums

Darbības, kuras līdzatkarīgie bieži vien veic:
Rūpes:

  • domāt un justies atbildīgi par citiem cilvēkiem – par citu cilvēku jūtām, domām, darbībām, izvēlēm, vēlmēm, vajadzībām, labklājību, trūkumu un likteni kopumā;
  • justies bažīgi, līdzjūtīgi un vainīgi, kad citiem cilvēkiem ir problēmas;
  • justies spiesti – gandrīz piespiesti – palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņa problēmu, dodot nelūgtus padomus, ģenerējot milzum daudz ieteikumu, vai palīdzēt tikt galā ar jūtu uzplūdiem;
  • justies dusmīgu, kad viņu palīdzība nav efektīva;
  • vienmēr būt gataviem uzklausīt citu cilvēku vajadzības;
  • brīnīties, kāpēc gan citi tāpat neizturas pret viņiem;
  • pieķert sevi, sakot „jā”, kad patiesībā viņi domā „nē”, darot darbības, kuras viņi patiesībā nevēlas darīt, darot vairāk, nekā viņiem pienāktos, darot darbības, kuras citi cilvēki ir spējīgi paveikt paši;
  • var nezināt, ko viņi vēlas vai kas viņiem ir nepieciešams, vai arī, ja zina, var stāstīt sev, ka viņu vēlmes un vajadzības nav svarīgas;
  • censties iepriecināt citus, tā vietā, lai iepriecinātu sevi;
  • var pieķert, ka daudzreiz vieglāk just un paust dusmas par netaisnību, kas ir piemeklējusi citus, nekā par netaisnību, kas attiecas uz viņiem pašiem;
  • justies drošāk dodot;
  • justies nedroši un vainīgi, ja kāds dod viņiem;
  • justies skumdināti, ka visa viņu dzīve paiet, dodot kaut ko citiem cilvēkiem, kamēr nav neviena, kurš dotu kaut ko viņam;
  • var pamanīt, ka izjūt piesaisti trūcīgiem cilvēkiem;
  • justies garlaikoti, tukši un nevērtīgi, ja viņu dzīvē nav krīzes, problēmas, ko risināt, vai kāda, kam palīdzēt;
  • pilnībā nodoties rutīnai, uzņemoties atbildību par kādu un palīdzot kādam;
  • pārlieku visu uzņemties uz sevi;
  • justies nomocīti un nomākti;
  • dziļi sirdī ticēt, ka citi cilvēki ir kaut kādā veidā atbildīgi par viņiem;
  • vainot citus par nepatikšanām, kurās līdzatkarīgais nokļuvis;
  • teikt, ka citi cilvēki ir tie, kuru dēļ līdzatkarīgais jūtas tā, kā viņš jūtas;
  • ticēt, ka citi cilvēki viņu padarīs traku;
  • justies dusmīgi, nomocīti, nenovērtēti un izmantoti;
  • pamanīt, ka citi cilvēki ir neiecietīgi vai dusmīgi uz viņiem par visām iepriekš aprakstītajām iezīmēm.


Zems pašvērtējums

Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

  • nākt no ģimenēm, kurās emocijas tiek paustas nepamatoti spēcīgi, tiek apspiestas vai arī tiek izrādītas nepieņemamā veidā;
  • noliegt to, ka viņu ģimenes bijušas vētrainas, apspiestas vai disfunkcionālas;
  • it visā vainot sevi;
  • urdīt sev par pilnīgi visu, tais skaitā par savu domāšanas, jušanas, skatīšanās, rīcības un uzvedības veidu;
  • kļūt dusmīgiem, nostāties aizsardzības pozā, būt paštaisniem un sašutušiem, kad kāds vaino vai kritizē līdzatkarīgo – kaut kas, ko līdzatkarīgais regulāri dara pats;
  • noraidīt uzslavas un balvas;
  • justies nomāktiem, ja nav uzslavu un balvu (trieciens par zaudējumu);
  • justies atšķirīgiem no visas pārējās pasaules;
  • domāt, ka viņi nav pietiekami labi;
  • justies vainīgiem par to, ka viņi tērē naudu savām vajadzībām un piedalās nekam nevajadzīgās izpriecās;
  • uztvert lietas personīgi;
  • ir bijušas seksuālas, fiziskas vai emocionālas vardarbības, nevērības, nodevības vai alkoholisma upuri;
  • justies kā upuriem;
  • stāstīt sev, ka nespēj neko paveikt labi;
  • baidīties no kļūdām;
  • brīnīties, kāpēc gan viņiem ir tik grūti pieņemt lēmumus;
  • domāt, ka viņi visu paveiks perfekti;
  • brīnīties, kāpēc gan viņiem neizdodas neko paveikt tā, lai viņi paši būtu apmierināti ar paveikto;
  • turēt prātā lielu skaitu „vajag”;
  • justies vainīgiem;
  • just kaunu par sevi;
  • domāt, ka viņu dzīve nav dzīvošanas vērta;
  • mēģināt palīdzēt citiem cilvēkiem dzīvot viņu dzīvi;
  • iegūt mākslīgu pašvērtības izjūtu, palīdzot citiem;
  • pamatojoties uz citu cilvēku neveiksmēm, problēmām, kavēkļiem un kļūdām, nostiprināt priekšstatus par savu zemo pašvērtējumu;
  • vēlēties, lai ar viņiem notiek kaut kas labs;
  • ticēt, ka ar viņiem nevar notikt nekas labs;
  • ticēt, ka viņi nav pelnījuši labas lietas un laimi;
  • vēlēties, lai viņi patiktu citiem cilvēkiem un lai citi viņus mīlētu;
  • būt pārliecinātiem, ka viņi nevar patikt citiem un ka citi nevar viņus mīlēt;
  • mēģināt pierādīt citiem, ka viņi ir gana labi;
  • iekārtoties tā, ka viņi būtu vajadzīgi.


Apspiešana

Daudzi līdzatkarīgie:

  • izstumj no savas apziņas domas un jūtas baiļu un vainas apziņas dēļ;
  • baidās ļaut sev būt pašiem;
  • šķiet apspiesti un savaldīgi.


Apsēstība

Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

  • justies ārkārtīgi bažīgiem par problēmām un cilvēkiem;
  • uztraukties par vismuļķīgākajām lietām;
  • daudz domāt un runāt par citiem cilvēkiem;
  • iedzīvoties bezmiegā citu cilvēku un problēmu dēļ;
  • uztraukties;
  • nekad nespēt rast atbildi;
  • būt ārkārtīgi piesardzīgam pret cilvēkiem;
  • censties pieķert cilvēku brīžos, kad viņi slikti uzvedas;
  • justies nespējīgiem pārtraukt runāt, domāt un uztraukties par citiem cilvēkiem un viņu problēmām;
  • atteikties no rutīnas, jo viņi ir tik apbēdināti par kaut ko vai kādu;
  • visu savu enerģiju virzīt uz citiem cilvēkiem un viņu problēmām;
  • brīnīties, kāpēc gan viņiem nekad nav gana daudz spēka;
  • brīnīties, kāpēc viņi nespēj kaut ko paveikt. 


Kontrolēšana

Daudzi līdzatkarīgie:

  • ir pārdzīvojuši notikumus vai dzīvojuši kopā ar cilvēkiem, kas bijuši nekontrolējami, kā rezultātā līdzatkarīgie ir cietuši un tikuši sāpināti;
  • ir sākuši baidīties no tā, ka cilvēki varētu būt tie, kas viņi ir, un no tā, ka notikumi varētu iet savu dabisko gaitu;
  • neredz vai nespēj tikt galā ar savām bailēm zaudēt kontroli;
  • domā, ka zina labāk, kā kam jānotiek un kā kuram jāuzvedas;
  • mēģina kontrolēt notikumus un cilvēkus, izpalīdzot, vainojot, piespiežot, iebiedējot, dodot padomus, manipulējot, uzkundzējoties;
  • galu galā zaudē savos mēģinājumos kontrolēt vai izraisa cilvēkos dusmas;
  • izjūt vilšanos un dusmas;
  • jūtas tā, it kā notikumi un cilvēki viņus kontrolētu.


Noliegums

Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

  • ignorēt problēmas vai izlikties, ka to nav;
  • izlikties, ka apstākļi nemaz nav tik slikti, kādi tie patiesībā ir;
  • stāstīt sev, ka rīt viss būs labāk;
  • visu laiku nodarbināt sevi, lai nevajadzētu domāt;
  • justies apjukušam;
  • justies nomāktiem vai slimiem;
  • doties pie ārsta pēc nomierinošiem līdzekļiem;
  • kļūt par darbaholiķiem;
  • neapdomīgi tērēt naudu;
  • pārēsties;
  • turklāt izlikties, ka viss iepriekš aprakstītais nenotiek;
  • noskatīties, kā problēmas samilzt;
  • ticēt meliem;
  • melot pašiem sev;
  • brīnīties, kāpēc viņiem ir sajūta, ka viņi jūk prātā.


Atkarība

Daudzi līdzatkarīgie:

  • nejūtas laimīgi, apmierināti vai mierā ar sevi;
  • meklē laimi ārpus sevis;
  • ieciklojas uz jebko vai jebkuru, ko viņi uzskata par laimes avotu;
  • jūtas ārkārtīgi apdraudēti zaudēt to lietu vai personu, kuru viņi uzskata par laimes avotu;
  • nejūtas savu vecāku mīlēti un atzīti;
  • nemīl paši sevi;
  • tic, ka citi cilvēki nemīl un nespēj viņus mīlēt;
  • izmisīgi alkst mīlestības un atzinības;
  • bieži vien alkst mīlestības no cilvēkiem, kuri nespēj mīlēt;
  • ir pārliecināti, ka citi cilvēki nekādā ziņā nevar būt šai pasaulē viņu dēļ;
  • pielīdzina mīlestību sāpēm;
  • jūt, ka viņiem cilvēki ir vairāk vajadzīgi, nekā viņi to vēlētos;
  • pūlas pierādīt, ka viņi ir mīlestības vērti;
  • nemaz neiedomājas pavērot, vai citi cilvēki ir gana labi viņiem;
  • uztraucas, vai citi cilvēki viņus mīl, vai viņi patīk citiem;
  • neievēro, vai viņiem patīk un vai viņi mīl citus cilvēkus;
  • savu dzīvi pakārto citiem cilvēkiem;
  • meklē attiecības, kurās tiktu nodrošinātas visas labās izjūtas;
  • zaudē interesi par savu dzīvi, kad ir iemīlējušies;
  • raizējas par to, ka citi cilvēki varētu viņus pamest;
  • netic, ka var paši par sevi parūpēties;
  • saglabā arī neveiksmīgas attiecības;
  • piecieš ļaunprātīgu izmantošanu, lai tikai justu, ka citi viņu mīl’;
  • jūtas ieslodzīti attiecībās;
  • pamet neizdevušās attiecības, lai izveidotu jaunas – tikpat neveiksmīgas;
  • vēlas uzzināt, vai viņiem reiz izdosies atrast laimi.


Grūtības saskarsmē

Līdzatkarīgie bieži:

  • vaino;
  • draud;
  • piespiež;
  • lūdzas;
  • pierunā;
  • dod padomus;
  • nesaka, ko domā;
  • nedomā to, ko saka;
  • nezina, ko domā;
  • neuztver sevi nopietni;
  • domā, ka citi cilvēki līdzatkarīgos neuztver nopietni;
  • uztver sevi pārāk nopietni;
  • sev vēlamo vai vajadzīgo lūdz netieši – piemēram, nopūšoties;
  • šķiet, viņiem ir grūti pateikt būtisko;
  • nav pārliecināti, kas ir būtiski;
  • rūpīgi izvērtē katru vārdu, lai tas sniegtu gaidīto efektu;
  • savas domas cenšas izklāstīt tā, lai iepriecinātu cilvēkus;
  • savas domas cenšas izklāstīt tā, lai aizkaitinātu cilvēkus;
  • savas cerības cenšas izklāstīt tā, lai cilvēki darītu to, ko līdzatkarīgie vēlas, lai viņi darītu;
  • no savas valodas izslēdz vārdu „nē”;
  • runā pārāk daudz;
  • runā par citiem cilvēkiem;
  • izvairās runāt par sevi, savām problēmām, jūtām un domām;
  • stāsta, ka viss ir viņu vaina;
  • stāsta, ka nekas nav viņu vaina;
  • ir pārliecināti, ka viņu viedoklis nav svarīgs;
  • nogaida, lai savu viedokli varētu izteikt tikai tad, kad citi izteikuši savējo;
  • melo, lai piesegtu un aizsargātu cilvēkus, kurus viņi mīl;
  • melo, lai aizsargātu sevi;
  • sastopas ar grūtībām savu tiesību aizstāvēšanā;
  • sastopas ar grūtībām savu emociju godīgā, atklātā un adekvātā paušanā;
  • ir pārliecināti, ka lielākā daļa no tā, kas viņiem sakāms, nav svarīgs;
  • sāk runāt ciniski, pazemojoši vai naidīgi;
  • atvainojas par to, ka apgrūtina cilvēkus.


Vāja robežu izjūta
Līdzatkarīgie bieži:

  • stāsta, ka viņi necietīs noteiktu cilvēku uzvedību;
  • pakāpeniski kāpina toleranci tik tālu, ka sāk paciest lietas, par kurām iepriekš teikuši, ka necietīs nekad;
  • ļauj citiem sevi sāpināt;
  • turpina ļaut cilvēkiem sevi sāpināt;
  • brīnās, kāpēc gan viņi tik ļoti tiek sāpināti;
  • žēlojas, vaino un mēģina kontrolēt, lai arī turpinātu būt izturīgi;
  • beigu beigās kļūst nikni;
  • kļūst pilnīgi neiecietīgi.


Neuzticēšanās

Līdzatkarīgie:

  • neuzticas sev;
  • neuzticas savām izjūtām;
  • neuzticas saviem lēmumiem;
  • neuzticas citiem cilvēkiem;
  • mēģina uzticēties neuzticamiem cilvēkiem;
  • domā, ka Dievs viņus ir pametis;
  • zaudē ticību un paļāvību Dievam.


Dusmas

Daudzi līdzatkarīgie:

  • jūtas ļoti nobiedēti, sāpināti un dusmīgi; 
  • dzīvo kopā ar cilvēkiem, kuri baidās, ir sāpināti un dusmīgi;
  • baidās paši no savām dusmām;
  • jūtas citu cilvēku dusmu iebiedēti;
  • domā, ka citi cilvēki viņus pametīs, ja sajutīs dusmas;
  • domā, ka viņi jūt dusmas citu cilvēku dēļ;
  • baidās sadusmot citus cilvēkus;
  • jūtas citu cilvēku dusmu kontrolēti;
  • apspiež savas dusmas;
  • daudz raud, jūtas nomākti, pārēdas, saslimst, lai nomierinātos, dara ļaunas un riebīgas lietas, rīkojas naidīgi, izjūt varmācīgus jūtu uzplūdus;
  • soda citus cilvēkus par to, ka tie ir sadusmojuši līdzatkarīgo;
  • izjūt kaunu par to, ka ir jutušies dusmīgi;
  • izjūt dusmu, aizvainojuma un sarūgtinājuma pieaugumu;
  • jūtas drošāk ar savām dusmām, nekā ar savām sāpēm;
  • vēlētos uzzināt, vai jelkad spēs nebūt dusmīgi.


Seksuālas dabas problēmas

Daži līdzatkarīgie:

  • ir aprūpētāji gultā;
  • nodarbojas ar seksu, kad to nevēlas;
  • nodarbojas ar seksu, kad vēlētos tikt apskauti, loloti un mīlēti;
  • mēģina nodarboties ar seksu, kad ir dusmīgi vai sāpināti;
  • noraida iespēju baudīt seksu, jo jūtas tik dusmīgi uz savu partneri;
  • baidās zaudēt kontroli;
  • izjūt grūtības, lai palūgtu to, kas viņiem gultā ir nepieciešams;
  • emocionāli attālinās no sava partnera;
  • izjūt seksuālu riebumu pret savu partneri;
  • nerunā par to;
  • spiež sevi nodarboties ar seksu;
  • pārvērš seksu par tehnisku aktu;
  • brīnās, kāpēc gan viņiem nepatīk sekss;
  • zaudē interesi par seksu;
  • izdomā visdažādākos iemeslus, lai atturētos;
  • vēlas, lai viņu seksa partneri nomirst, aiziet vai sajūt līdzatkarīgā izjūtas;
  • izjūt spēcīgas seksuālās fantāzijas par citiem cilvēkiem;
  • apsver ārlaulību attiecības.


Dažādi

Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

  • būt pārspīlēti atbildīgiem;
  • būt pārspīlēti bezatbildīgiem;
  • kļūt par mocekļiem, kas ziedo savu laimi un daudz ko citu tādu iemeslu dēļ, kas nav upuru vērti;
  • izjūt grūtības būt tuvās attiecībās ar cilvēkiem;
  • izjūt grūtības baudīt izpriecas un būt spontāniem;
  • kopumā pasīvi reaģē uz līdzatkarību – raudot, ciešot sāpes, esot bezpalīdzīgi;
  • kopumā uz līdzatkarību reaģē agresīvi – vardarbīgi, dusmīgi, uzkundzējoties;
  • kombinē pasīvās un agresīvās reakcijas;
  • svārstās emocijās un lēmumos;
  • smejas, kad jūtas tā, ka būtu jāraud;
  • paliek uzticīgi saviem spaidiem un cilvēkiem, pat ja tie sāpina;
  • kaunas no savas ģimenes, savām personīgajām vai attiecību problēmām;
  • ir neizpratnē par problēmu dabu;
  • piesedz, melo un aizsargā problēmas;
  • nemeklē palīdzību, jo iestāsta sev, ka problēma nav nemaz tik liela vai ka paši nav tik svarīgi;
  • brīnās, kāpēc gan problēmas neizzūd.


Progresējošās lietas
Vēlīnajās līdzatkarības stadijās līdzatkarīgie var:

  • justies miegaini;
  • justies depresīvi;
  • kļūt nepieejami, izolēti;
  • piedzīvot pilnīgu dienas režīma un struktūras zudumu;
  • izmantot ļaunprātīgi vai izturēties nevērīgi pret saviem bērniem un citiem pienākumiem;
  • justies bezpalīdzīgi;
  • sākt plānot, kā izbēgt no attiecībām, kurās viņi jūtas iesprostoti;
  • domāt par pašnāvību;
  • kļūst agresīvi;
  • nopietni saslimst – emocionāli, garīgi vai fiziski;
  • iegūst ēšanas traucējumus (pārēšanos vai badošanos);
  • kļūt atkarīgi no alkohola vai citām narkotikām.

Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās.
Otrais solis ir pieņemšana.

Avots: Melodija Bītija. Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām. 2007. 

Vārda dienas svin: Iveta, Otīlija
2018. gada 12. decembris

Tas, kam ir „KĀPĒC” dzīvot, var izturēt jebkuru „KĀ”

Frīdrihs Nīče

 
Kā Tu domā, vai Tu esi atkarīgs?
Kopā balsojumu - 8433
 

Mūs atbalsta: